katra diena ir kā stāsts. man patīk vērot cilvēku stāstus. tās mazās, skaistās, emocionālās detaļas - kā stikla pērlītes. tās iekrāso mūsu ikdienu, veido mūsu stāstu. tieši tādu, kāds tas ir. un ir dienas, kurās stikla pērlītes iemirdzas spilgtāk un krāsaināk. kā spēlējoties. dēļ tām dienām ir vērts pārdzīvot arī pelēcīgās un gausās.
sestdiena, 2012. gada 22. septembris
ziedu valoda?
Vakar vakarā nevarēju aiziet gulēt. Iesāku lasīt Vanesas Difenbauas grāmatu "Ziedu valoda". Grāmatnīcā akcijas laikā to iegādājos, jo grāmatas beigās atrodama pamatīga ziedu nozīmes vārdnīca - gan noderēs... Un ja nu pušķī visus ziedus piemeklēt pēc to nozīmes, - nodomāju, pāršķirstot grāmatu grāmatnīcā. Par sižetu gan šaubījos. Taču sākot lasīt, grāmata aizrāva. Tik ļoti, ka acu priekšā uzburot galvenās varones apcerētos ziedus, man ļoti sagribējās atkal pastrādāt ar ziediem. Varbūt kādus floristikas kursus? Tik sen tas nav darīts... Man šķita, ka jūtu ziedu smaržu savā istabā...
Mans zieds šovakar laikam ir Angelika [angelica pachycarpa] - iedvesma. Tikai nepazaudēt to...
Bet grāmatu iesaku visiem. Īpaši tagad, kad ārā aiz loga sācies drēgnais rudens, bet krāšņās šī gadalaika rotas - krāsainās lapas, vēl nerotā kokus. Un fonā šodien mašīnā atrasts CD - 25 songs, Verschiedene Interpreten [alternatīvā mūzika, vācu izlase].
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru