katra diena ir kā stāsts.
man patīk vērot cilvēku stāstus. tās mazās, skaistās, emocionālās detaļas - kā stikla pērlītes. tās iekrāso mūsu ikdienu, veido mūsu stāstu. tieši tādu, kāds tas ir.
un ir dienas, kurās stikla pērlītes iemirdzas spilgtāk un krāsaināk. kā spēlējoties. dēļ tām dienām ir vērts pārdzīvot arī pelēcīgās un gausās.
otrdiena, 2012. gada 1. maijs
how I wish that I never grow old* [bērnība]
TV reklāmā šī dziesma man tik ļoti iepatikās, ka nekavējoties sameklēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru